Es gribu pastāstīt par Frenku. Frenks mainīja manu pasauli. Frenks ir sabiedrisko attiecību speciālists. Un - manā pieredzē - labākais un atbilstošākais. Man ir laimējies sastrādāties ar ļoti labiem speciālistiem, taču neviens nav bijis savam darbam un savam produktam tik ļoti piemērots kā Frenks.
Bieži ir bijis tā - jo dižāks produkts, jo dižāki par sevi jūtas tā pārstāvji. Reizēm ar pārspīlētu eleganci, reizēm pat ar šķietami nievājošu attieksmi pret “noplukušajiem žurnālistiņiem”. Es nezināju, ko sagaidīt, kad pirmo reizi devos iepazīt Rolls-Royce. Tas ir visaugstākais plaukts šajā jomā. Visdižākajiem cilvēkiem. Man bija kauns, ka man nav uzvalka. Ka viss mans autfits ir atrodams tepat tuvākajās bodēs un man nav neviena aksesuāra no zīmola ar neizrunājamu nosaukumu. Ka mana frizūra ir no lielveikala. Es jutos neveikli. Es jutos nevietā. Un tad es satiku Frenku.
Ar pirmajiem vārdiem, ar pirmo rokas spiedienu (tas bija tajos senajos laikos, kad es vēl spiedu svešu cilvēku rokas) viss mans satraukums izčibēja. Es sajutos kā savējais. Kā draugs. Kā cilvēks ar cilvēku.
Viena no pirmajām lietām, kas mani “atbruņoja”, bija lielā, spožā, smagā auto atslēga, ko Frenks ielika man rokās. Mēs tikāmies pirmo reizi, bet jau pēc pāris mirkļiem manās rokās bija podziņa, kas atslēdz pusmiljonu vērtu piedzīvojumu. Lūdzu, izbaudi!
Taču pats galvenais ir tas, ka Frenks man “pārdeva” rolsroisa sajūtu. Es sapratu šo auto. Es sapratu šo dzīvesveidu. Tas nav kičs. Tas ir ērtums.
Es regulāri skatos Daga Demuro auto apskatus. Viņam ir feins skatījums un interesanta pieeja, bet es vienmēr nobolu acis, kad viņš sāk sajūsmināties par tehnoloģijām un sasaistīt modernus risinājumus ar lietošanas ērtumu. Ekrāns pie ekrāna, izvēlne zem izvēlnes, opcija aiz opcijas. Tā nav ērtība, tas ir darbs un apjukums.
Mani apstulbināja Rolls-Royce klimata kontroles vadība. Tam ir liela, grozāma ripa. Ripas viena puse ir sarkana, otra - zila. Nekādu glāstāmu virsmu. Nekādu ekrānu. Pat nekādu cipariņu. Kā tā var būt? Pat manā auto ir cipariņi! Bet var būt. Jo kas gan var būt vienkāršāk, kā pagriezt siltāk, ja tev ir auksti. Vai pagriezt aukstāk, ja tev ir par siltu.
Šajos auto ir daudz līdzīgu risinājumu, kas sākumā pārsteidz, bet pēc tam apbur ar savu vienkāršību.
Frenks man parādīja šo pasauli. Es droši vien pats to nebūtu pamanījis. Vai - vēl vairāk - gluži kā Dags burkšķētu, ka šeit taču viss ir tik… vienkāršs. Bet kas gan var būt dižāks par vienkāršību!
Ghost ir brīnišķīgs piedzīvojums. Protams, lielais Phantom ir karaliskāks. Ja vien es neizniekotu naudu spīdīgās saulesbrillēs un gudrās lampiņās, varbūt es arī kādreiz…
Zinu, ka šis ir īpašs produkts un to nevar pārstāvēt nepiemēroti cilvēki. Tomēr varu vien sapņot, ka arī “prastāku” zīmolu pārstāvji būtu tik izcili atbilstoši savam darbam un produktam kā Frenks.
Bieži ir bijis tā - jo dižāks produkts, jo dižāki par sevi jūtas tā pārstāvji. Reizēm ar pārspīlētu eleganci, reizēm pat ar šķietami nievājošu attieksmi pret “noplukušajiem žurnālistiņiem”. Es nezināju, ko sagaidīt, kad pirmo reizi devos iepazīt Rolls-Royce. Tas ir visaugstākais plaukts šajā jomā. Visdižākajiem cilvēkiem. Man bija kauns, ka man nav uzvalka. Ka viss mans autfits ir atrodams tepat tuvākajās bodēs un man nav neviena aksesuāra no zīmola ar neizrunājamu nosaukumu. Ka mana frizūra ir no lielveikala. Es jutos neveikli. Es jutos nevietā. Un tad es satiku Frenku.
Ar pirmajiem vārdiem, ar pirmo rokas spiedienu (tas bija tajos senajos laikos, kad es vēl spiedu svešu cilvēku rokas) viss mans satraukums izčibēja. Es sajutos kā savējais. Kā draugs. Kā cilvēks ar cilvēku.
Viena no pirmajām lietām, kas mani “atbruņoja”, bija lielā, spožā, smagā auto atslēga, ko Frenks ielika man rokās. Mēs tikāmies pirmo reizi, bet jau pēc pāris mirkļiem manās rokās bija podziņa, kas atslēdz pusmiljonu vērtu piedzīvojumu. Lūdzu, izbaudi!
Taču pats galvenais ir tas, ka Frenks man “pārdeva” rolsroisa sajūtu. Es sapratu šo auto. Es sapratu šo dzīvesveidu. Tas nav kičs. Tas ir ērtums.
Es regulāri skatos Daga Demuro auto apskatus. Viņam ir feins skatījums un interesanta pieeja, bet es vienmēr nobolu acis, kad viņš sāk sajūsmināties par tehnoloģijām un sasaistīt modernus risinājumus ar lietošanas ērtumu. Ekrāns pie ekrāna, izvēlne zem izvēlnes, opcija aiz opcijas. Tā nav ērtība, tas ir darbs un apjukums.
Mani apstulbināja Rolls-Royce klimata kontroles vadība. Tam ir liela, grozāma ripa. Ripas viena puse ir sarkana, otra - zila. Nekādu glāstāmu virsmu. Nekādu ekrānu. Pat nekādu cipariņu. Kā tā var būt? Pat manā auto ir cipariņi! Bet var būt. Jo kas gan var būt vienkāršāk, kā pagriezt siltāk, ja tev ir auksti. Vai pagriezt aukstāk, ja tev ir par siltu.
Šajos auto ir daudz līdzīgu risinājumu, kas sākumā pārsteidz, bet pēc tam apbur ar savu vienkāršību.
Frenks man parādīja šo pasauli. Es droši vien pats to nebūtu pamanījis. Vai - vēl vairāk - gluži kā Dags burkšķētu, ka šeit taču viss ir tik… vienkāršs. Bet kas gan var būt dižāks par vienkāršību!
Ghost ir brīnišķīgs piedzīvojums. Protams, lielais Phantom ir karaliskāks. Ja vien es neizniekotu naudu spīdīgās saulesbrillēs un gudrās lampiņās, varbūt es arī kādreiz…
Zinu, ka šis ir īpašs produkts un to nevar pārstāvēt nepiemēroti cilvēki. Tomēr varu vien sapņot, ka arī “prastāku” zīmolu pārstāvji būtu tik izcili atbilstoši savam darbam un produktam kā Frenks.
