The Prestige (2006)

Man jums ir viens lūgums - neskatieties filmas beigas. Skatieties visu filmu, bet ne pēdējās trīs minūtes. Tad filma būs vienkārši kolosāla.

Stāsts ir par diviem iluzionistiem, kas nejēdzīgas bet traģiskas kļūdas dēļ uzsāk savstarpēju sāncensību. Tas arī būtu viss, kas jāzin par filmu. Darbība aizrauj un piesaista. Paralēli tiek rādīta "tagadne" un "pagātne", kas piešķir pamatīgu papildus devu misticsma un vēlmes visu noskaidrot.

Aktieri ir perfekti. Hjū Džekmens ne mirkli neliek šaubīties, ka ir 19. gadsimta anglis, Kristians Beils tāpat, par Maiklu Keinu vispār nav runnas, ģēnijs ir ģenijs. Traucēja vienīgi galīgi neiederīgā Skārleta Johansone. Ir filmas, kurās viņa ir laba. Šeit nebija. Nepārliecināja par savu varoni.

Filmā vairākkārt tiek atkārtota frāze, ka skatītājiem ir vienalga kā notiek pats triks. Viņi vēlas palikt mazliet apmuļķoti. Žēl, ka tā nedomāja paši filmas veidotāji, un visu grandiozo un aizraujošo filmu nolaida podā pēdējās trīs minūtēs. Es vēl varu piedot Karību jūras pirātiem, kas mēnessgaismā pārvēršas par miroņiem, bet šo... blah. Pēc filmas ilgi sēdeju un vārstīju muti... blah. Priekš kam? Kāpēc? Fuj. Protams, ja filmas sākumā mums tiku pateikts, ka tas ir komikss nevis drāma, tad es īpaši neuztrauktos. Tas ir tāpat kā skatīties Titāniku, un brīdī kad noslīkst Dikaprio ekrānā parādās milzīgs mikimausis un nobļaujas That's All Folks!

Deviņas zvaigznītes par filmu bez beigām. Par filmu kopumā, trīs.