Capricorn One (1978)
Ak vecais labais saiens-fikšens. Sen nebiju skatījies. Tātad, Capricorn One ir filma par misiju uz Marsu. Trīs kosmonauti sakāpj raķetē un... un slepus tiek no tās izvilki, jo zināmas tehniskas ķibeles dēļ uz Marsa nokļūt viņi nevar. Bet visiem ir apsolīts, ka misija izdosies. Ko darīt? Tiek sarīkota fiktīva misija. Kosmonauti pret savu gribu tiek turēti "Marsa" filmēšanas studijā un laiku pa laikam sazinās ar Hjūstonu.
Kur mēs šādu stāstu jau pazīstam? Protams, no skeptiķiem sakara ar izsēšanos uz Mēness. Daudzi vēl šodien ir pārlieicnāti, ka nekāds Armstrongs uz Mēness nav bijis, un viss ir safilmēts tepat uz zemes.
Kāds ir saspīlējums filmā? Nu, protams, kosmonauti nav gluži ar mieru mēnešiem nīkt ieslodzīti un melot visai pasaulei, un kas pats sapīgākais - savām ģimenēm. Visu šo jezgu pavisam nejauši sāk izmeklēt uzcītīgs žurnālists.
Lai arī filmai nepārprotami sitas cauri septiņdesmito gadu kino "naivums", tā nezaudē savu kvalitāti un joprojām ir gana spraigs trilleris. Pirmā puse varbūt ir nedaudz pastiepta, taču otrā ar savu spraigo darbību neļauj atraut acis no ekrāna.
Kas man patika? Nu būtībā viss. Aktieri spēlē perfekti, specefekti nav pārspīlēti, mūzika gan kā jau septiņdesmitajos ir pārlieku dramatiska, bet iederas kopējā gaisotnē. Ak jā, perfekts bija žurnālista un "kukuruzņika" pilota īsais dialogs.
Kam iesaku? Sci-fi faniem. Kaut gan, filma nav tikai žanra mīļotājiem. Tāda spriezes filma kas patiesībā der plašai publikai. Deviņas zvaigznītes no manis.









Robert Caulfield: Mr Albaine, how much do you charge to dust a field?
Albain: Twenty five dollars.
Robert Caulfield: I'd like to hire your plane.
Albain: That'll be a hundred dollars.
Robert Caulfield: You said you charged twenty five?
Albain: Twenty five dollars to dust a field, but you ain't got no field because you ain't no farmer, which means you ain't poor and I think you're a pervert!
Robert Caulfield: Okay, one hundred.
Albain: One hundred and twenty five.
Robert Caulfield: What?
Albain: Because you said yes to a hundred too quick, which means you can afford a hundred and twenty five.