Paprasiet kā es gulēju. Paprasiet. Diagonāli.

Īsāk sakot spāņi tomēr ir spāņi un organizētība ir pašvaka. Ieradāmies kampusā ap vieniem naktī. Visai ātri piereģistrējāmies un devāmies uz teltīm. Pa ceļam prasījām kur ir tuvākās tualetes un dušas. Ū, šobrīd vienīgā tualete esot tur tajā blakus mājā. QUE?? šeit sabrauc vismaz 600 cilvēku, bet ir tikai viena tualete blakus mājā? Nu labi, patiesībā izrādījās, ka tualetes ir tepat blakus, bet visas, izņemot vienu, ir slēgtas. QUE?

Brokastīs bija bulciņa. Viena. Mēs paņēmām divas, mums palūdza nolikt atpakaļ. Cerams pusdienas būs labākas.

Visam pa virsu, vairāk kā puse apkalpojošā personāla nerunā ne vārdu angliski. Nē nu jautri, var pavingrināt spāņu valodu.

Ā, un dienas vilšanās bija vakar, kad spāniete, kas mūs sagaidīja lidostā izrādījās rumāniete no Ukrainas, kura ļoti atplauka nejauši uzzinot, ka mēs runājam krieviski.

Bet visādi citādi ir forši. Nu, vēl nekas nav sācies, bet ir forši. Mazliet jāadaptējas spāņu videi (neorganizētībai).

Pēc desmit minūtēm jāsākas atklāšanai. Zāle vēl patukša. Projektors niķojas (patiesībā niķojas Windows dators, kas pie tā pieslēgts). Bet nu jau drīz kaut kas notiks:)


600 teltis (patiesībā 300, otras 300 aiz muguras)


Brokastnīca


Kaut kādi blogeri lidostā...




Ā, kāpēc es gulēju diagonāli? Jo telts ir par īsu.